Kāpēc ir vērts maksāt par pokera «coaching»?

Iepriekš pie «Zavor» posta daudziem radās neizpratne par to, ka kāds ir gatavs maksāt par pokera «coaching» un kāpēc tas vispār tiek piedāvāts. Tā kā arī savā blogā uzrakstīju par šo, izlēmu, ka arī šeit publicēšu šo ierakstu. Cerams, ka kādam liksies interesanti un šo ierakstu nevajadzēs slēgt ciet dēļ nacionālistiskiem apvainojumiem. 

Kāpēc ir vērts maksāt par pokera «coaching»?

Cik Latvijā vidēji maksā augstākās izglītības gads? Šeit izrēķināts, ka viens bakalaura studiju programmu augstākās izglītības gads maksā 1271.91Ls (2011.gada dati, bet tas būtību ļoti daudz nemaina). Tātad studenti, kuri izvēlas pilna laika klātienes programmas šajā izglītības līmenī par savām mācībām kopā vidēji samaksā no 3813 līdz 5084 latiem (atkarībā no mācību programmas ilguma). Nekritizēšu šo ieguldījumu, jo ir ļoti daudz labo aspektu kā, piemēram tiek iegūti jauni draugi, zināšanas un ja ļoti paveicas, tad arī pieredze. Taču problēma sākas, kad iegūtās zināšanas jāsāk pielietot, lai sevi varētu materiāli tik labi nodrošināt kā tas skan sauklī «ja tev būs augstākā izglītība, tad strādāsi labā darbā un daudz pelnīsi». Esmu diezgan pārliecināts, ka mūsu valstī vismaz noteikti ļoti liels % bakalaura grāda ieguvēju neizdzīvo šo varētu teikt «utopiju» par lielisko materiālo neatkarību pēc grāda iegūšanas.

Tātad, ja sasaistam šo ne pārāk iepriecinošo faktu ar pokera «coaching», tad sanāk, ka LV cilvēki ar lepnumu investē savu naudu bakalaura grādos, kas bieži vien vēlāk nespēj atpelnīties ar uzviju, bet ļoti ļoti negribīgi investē pokera «coachingā», kur sagaidāmā peļņa ir daudz lielāka nekā vidēji bakalaura studijās.

Te noteikti jāpiebilst, ka jebkuras praktiskās vai teorētiskās zināšanas, kas tiek kādam mācītas, ir ļoti nepilnīgas, ja pats skolnieks neieliek tajā savu darbu — tāpēc tie studenti, kuri studiju laikā būs ļoti ieinteresēti un aktīvi savā nozarē, visticamāk, arī veiksmīgi iekļausies attiecīgās industrijas augstākajos kabinetos, bet diemžēl lielais vairums samaksā no 3813 līdz 5084 latiem un negūst no tā praktiski nekādu materiālu labumu pēcāk (jau iepriekš minēju, ka zināšanas un kontakti tomēr tiek gūti, bet šoreiz runa ir par nullītēm bankas kontā un tikai!)

Tagad pamēģināšu apskatīt dažus punktus kāpēc par pokera «coaching» ir vērts maksāt :

Ieguldījums salīdzinoši ātri pārvēršas naudā.

Jā, $100/h varētu likties astronomiska summa par privātu nodarbību, bet pēc savas pieredzes varu teikt, ka šie ieguldījumi ļoti ātri atgriežas jūsu kontā un ļoti bieži ar lielu uzviju. Iespējams, ka tieši trenera dotie padomi, jums palīdzēs mēnesī vinnēt nevis $500, bet $2,000 un vai pēc šāda piemēra liekas, ka $90/h ir dārgs ieguldījums?

Vienmēr būs cilvēki, kas apgalvos — «Kāda jēga man maksāt par treneri $90/h, ja tāpat varu $500 mēnesī nopelnīt?» un reizēm šie paši cilvēki ir kvēlākie augstākās izglītības aizstāvji (vidējo cenu vairs neatgādināšu), kur ieguldījums augļus visbiežāk nenes tik ātri.

Taču es domāju tieši pretēji. Pokera «coaching» ir bijis viens no labākajiem ieguldījumiem, ko savā dzīvē esmu veicis, tāpēc visiem pokera par brīvu dodu šo padomu un iesaku piemeklēt sev atbilstošāko «coach» un investēt tajā daļu līdzekļu.

Nebūs tā, ka viena nodarbība jūs pārvērtīs par pokera «superstāru», bet tas noteikti ļaus jums palielināt savu peļņu diezgan strauji. Viens no pierādījumiem par šo «ātro pārvēršanos naudā» ir tāds, ka daži treneri piedāvā naudas atgriešanu, ja students ir neapmierināts ar iegūtajām zināšanām, bet lieki piebilst, ka šādi gadījumi nav bijuši un ļoti pārliecinoši lielākā daļa pokera spēlētāju ir ļoti apmierināti ar savām mācību stundām pie labajiem spēlētājiem.

Ļoti efektīvs apmācībs

Man pašam ir bijusi pieredze tikai ar individuālo «coaching» , tā kā par grupas «coaching» vai kādiem pokera semināriem būs grūti spriest, bet liekas, ka tas nevarētu būt efektīvāk par individuālo metodi.

Daudzi par šo saka — «Kāda jēga maksāt kādam par manu HH skatīšanos, ja es pats pēc sesijas varu izvērtēt savas kļūdas?» . Šo argumentu apstrīd pat vairākus miljonus vinnējušie profesionāļi. Cita spēlētāja skata punkts ļaus jums lietas saskatīt citās perspektīvās, kas «coaching» gadījumos bieži vien spēs palielināt peļņu. Iedomājieties, ka jūsu HH izskata spēlētājs, kurš vinnējis vairākus simtus tūkstošu dolāru un ar jums pārspriež iespējamos stratēģijas uzlabojumus. Reti kurā sfērā ir iespēja par tik relatīvi zemu summu saņemt tik vērtīgas/efektīvas apmācības.

Kāpēc citi izglītošanās veidi nav tik labi?

Sākšu ar grāmatām. Lai arī ir izdotas ļoti daudzas grāmatas, ko ir vērts izlasīt jebkuram pokera spēlētājam. Runāju gan par vairāk izklaidējošām, gan par tīri stratēģiskām grāmatām. Taču šai metodei ļoti liela problēma ir tāda, ka informācija bieži vien ir pārāk vispārīga, kā arī nedaudz «out of date». Pokera spēlētāju tendences mainās ļoti dinamiski un tas, kas 2009. gada grāmatā varētu būt «standard play», 2012. gadā varētu vairs pat netikt lietots.

Nākamā metode ir apmācības video, kas jau ir krietni efektīvāka, bet šeit reizēm ir tāda problēma, ka autori neatklāj tik daudz detaļu kā individuālajās «coaching» sesijās un arī vēl tomēr saglabājas relatīva informācijas «vispārība» salīdzinot ar tiešu jūsu spēles analīzi.

«Kāpēc viņš māca kādam, ja pats var vinnēt vairākus simtus tūkstošu dolāru?»

Ja reiz šis spēlētājs ir vinnējis ļoti lielas summas, tad viņš visticamāk ir gan lietas kursā par darbību efektivitāti, sagaidāmo peļņu un citām lietām, kas saistītas kā ar pokeru, tā arī ar nepokera investīcijām.

Tātad apskatīsim piemēru : spēlētājs, kurš vinnējis teiksim $699,483 (tīrā peļņa) nedēļā pavada 4 dienas spēlējot, bet pārējās 3 satiekoties ar draugiem, nodarbojoties ar sportu un citādi izklaidējoties. Sanāk, ka 4 dienas tiek efektīvi spēlēts, bet atlikušās trīs pavadītas bez ļoti noteikta ritma darot visas iepriekšminētās lietas. Padomājis par sava darba efektivitāti, viņš izlemj vienā no brīvajām dienām studentu apmācībai veltīt 4 h.

Tas viņam palīdz efektīvāk pavadīt nedēļu, attīstīt savas «coaching» iemaņas un noteikti arī uzlabot savu spēli, jo skatoties kāda cita HH vienmēr pašam sanāk aizdomāties par dažādiem stratēģiskiem aspektiem, ko ir grūti pamanīt vienatnē analizējot savus turnīrus.

Manuprāt, diezgan lielā daļā «coaching» piedāvājumu tieši šie ir galveni aspekti, kas mudina spēlētājus pievērsties šai nodarbei. Taču, lai kā arī gribētos, nevaru izslēgt gadījumus, kad tas ir dēļ «downswing» vai kādu citu ne tik patīkamu iemeslu dēļ.

Izvēlieties rūpīgi un noskaidrojiet vairāk info pirms kādu ņemat par treneri, bet tiklīdz ir atrasts, nešaubieties par investīcijas ROI!